Latvijas profesionālo psihologu asociācija
LV RU EN

Ētikas kodekss

PSIHOLOGU ĒTIKAS KODEKSS
 

PAMATPRINCIPI


1. Psihologs savu zinātnisko un profesionālo darbu organizē saskaņā ar psihologu Ētikas kodeksu, valstī pastāvošajām darba likumdošanas juridiskajām normām.
2. Psihologs savu profesionālo darbību veic saskaņā ar Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas nolikumu.
3. Psihologam jāaizstāv klienta intereses, respektējot viņa individualitāti.
4. Psihologs nedrīkst diskriminēt klientu pēc tā sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības.
5. Veicot savu profesionālo darbību, psihologam ir jābūt godīgam un patiesam; godprātīgi jādarbojas tikai savas profesionālās kompetences ietvaros, mērķtiecīgi un zinātniski pamatoti.
6. Psihologs ir atbildīgs par savu profesionālo darbību un iegūto informāciju, jo tā būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi.
VISPĀRĒJIE ĒTISKIE PRINCIPI
1. Profesionālā atbildība un pienākumi:
1.1 Psihologs iepazīstas ar tās iestādes mērķiem un vērtību orientāciju, kuras struktūrā viņš strādā.
1.2 Psihologam jāciena kultūrvide, kurā viņš strādā un jāsniedz piemērota palīdzība daudzkultūru sabiedrības locekļiem.
1.3 Psihologam jādara viss iespējamais, lai aizsargātu klienta intereses. Klienta intereses vienmēr jāstāda augstāk par personīgajām interesēm. Ja rodas interešu konflikts starp pieaugušajiem un nepilngadīgajiem, psihologam ir jāņem vērā nepilngadīgā tiesības.
1.4 Klienta sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga. Atkāpe no šīs normas ir pieļaujama likumdošanā noteiktā kārtībā, strādājot tikai ar tiem cilvēkiem, kuriem ir psihiskās darbības novirzes, un akūtas krīzes situācijās esošajiem cilvēkiem.
1.5 Strādājot ar nepilngadīgajiem, psihologam jāsaņem vecāku vai aizbildņu piekrišana, izņemot gadījumus, ja krīzes situācijā esošais nepilngadīgais ir bīstams sev vai citiem. Ja psihologam rodas aizdomas par nepilngadīgā apdraudētību vai seksuālu izmantošanu, tad psihologam ir jāziņo bērnu tiesību aizsargājošām iestādēm.
1.6 Psihologam ir jāinformē klients viņam saprotamā veidā par plānotajiem psiholoģiskās izpētes pasākumiem, ļaujot klientam izvēlēties – piedalīties vai nepiedalīties tajos.
1.7 Psihologs ir atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātiem. Psiholgam jāpretojas jebkādai personiskas, sociālas vai organizatoriskas dabas ietekmei un faktoriem, kas var būt par cēloni viņa zināšanu un prasmju ļaunprātīgai vai prettiesiskai izmantošanai, kā arī būtu pretrunā ar to personu interesēm, kas izmantojušas psihologa pakalpojumus vai bijušas viņa pētījumu objekts.
1.8 Ja psihologa vadībā zinātnisku vai profesionālu darbu veic asistenti, studenti, darbinieki u.c., tad psihologs ir atbildīgs par to, lai viņi ievērotu nepieciešamos ētikas standartus.
1.9 Psihologa tiesības un pienākumi tiek pamatoti ar profesionālo neatkarību un autonomiju, kas atrodas ārpus noteiktas organizācijas un ārpus augstāka ranga profesionāļu un administrācijas nosacītam dienesta stāvoklim.

2. Kompetence:
2.1 Psihologs strādā saskaņā ar psiholoģijas zinātnes datiem, praksē gūto pieredzi un paaugstina profesionālo kvalifikāciju.
2.2 Psihologs piedāvā tikai tādus pakalpojumus, kuri ietilpst viņa profesionālās kompetences laukā, nepārvērtē savu kvalifikāciju, pieredzi un sasniegumus.
2.3 Ja psihologs saprot, ka konkrētā uzdevuma risināšanā viņam nav pietiekošu zināšanu un prasmju, tad viņa pienākums ir meklēt konsultantu vai lūgt citu psihologu turpināt darbu ar klientu.
2.4 Psihologam īpaši uzmanīgi jālieto tās metodes, kuras viņš vēl pilnībā nepārvalda vai kuras atrodas izmēģinājuma stadijā.
2.5 Psihologam jāseko savai garīgajai un fiziskajai veselībai, jārūpējas par to un, ja personiskās problēmas sāk ietekmēt vai traucēt viņa profesionālo darbību, tad viņam jārūpējas par kvalificētas palīdzības saņemšanu savu problēmu atrisināšanai.
2.6 Psiholgam jāparedz savas darbības rezultāti, neradot nepamatotas cerības klientam.

3. Konfidencialitāte:
3.1 Psihologam obligāti jānodrošina visu iegūto datu (tai skaitā video, audio ieraksti) un izpētes rezultātu konfidencialitāti. Iegūtie materiāli jāglabā drošā, citiem nepieejamā vietā. Visa informācija, ko psihologs ieguvis no klienta, ir viņa profesionāls noslēpums. Šīs informācijas sniegšana atklātībai var notikt tikai ar klienta speciālu atļauju.
3.2 Citiem psihologiem, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem vajadzīgo informāciju psihologs nodod tikai ar klienta, vecāku vai aizbildņu atļauju, izņemot gadījumus, kad klients var kļūt bīstams sev vai citiem.
3.3 Konfindenciālā informācija par klientu (tai skaitā bērnu, pusaudzi) var tikt apspriesta tikai profesionālos nolūkos un tikai ar tām personām, kas tieši piedalās šīs problēmas risināšanā.
3.4 Ja kāds prakses gadījums tiek izmantots lekcijās vai publikācijās, psihologam jāpārliecinās, ka tiek garantēta personas anonimitāte.
3.5 Konsultējoties ar citiem psihologiem vai citiem speciālistiem, kas iesaistīti problēmas risināšanā, konfidencialitāte tiek panākta tādā veidā, ka ir ievērota personas anonimitāte, ja vien tas nav absolūti nepieciešams problēmas risināšanā.
3.6 Psihologs informē darba devēju un klientu par prasībām, kādas psihologam jāievēro attiecībā uz noslēpumu glabāšanu un izpaušanu.
3.7 Ja psihologam, pildot savus tiešos darba pienākumus, klāt atrodas kāda cita persona (studenti, praktikanti), tad vajadzīga klienta iepriekšēja piekrišana. Psihologs var veikt konsultācijas vai terapijas video vai skaņu ierakstu tikai ar klienta atļauju.

4. Profesionālā izaugsme.
4.1 Psihologam jāturpina profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi, pilnveidojot profesionālo izaugsmi.
4.2 Lai apgūtu tādas metodes un paņēmienus, kuros psihologs nav pietiekami kompetents, viņam jāmeklē sadarbība ar pieredzējušāku kolēģi, kurš varētu veikt konsultanta funkcijas.
4.3 Psihologam jāapgūst un jārespektē zinātnes sasniegumi, jāturpina sava profesionālā izglītība, studējot zinātnisko literatūru, piedaloties darba grupās, konferencēs, profesionālajās organizācijās, kā arī iespēju un interešu robežās jāveic pētījumi un jāapkopo izpētes materiāli.

5. Profesionālās attiecības.
5.1 Psihologs cenšas sadarboties ar radniecīgo profesiju pārstāvjiem.
5.2 Ja psihologs konstatē kāda cita psihologa neētisku vai neprofesionālu rīcību, tad viņam vispirms jācenšas atrisināt radušos situāciju, izsakot kritiku, vai vēlāk griežoties Profesionālo psihologu asociācijas Ētikas komisijā.
5.3 Psihologam jāizprot radniecīgo nozaru profesionālās kompetences jomas un to noteiktos ierobežojumus.
5.4 Psihologa profesionālo darbu var pārraudzīt tikai psihologs.
5.5 Psihologam jācenšas sniegt objektīvu atsauksmi par kolēģa darbu, kas domāta citiem psihologiem, citu specialitāšu pārstāvjiem vai klientiem.
5.6 Psihologs nepiedāvā palīdzību personai, kura saņem līdzīgu konsultāciju no cita profesionāļa, izņemot gadījumu, kad otrs profesionālis tam piekrīt vai to lūdz.
5.7 Psihologs klientam piemērotā veidā paskaidro novērtējuma vai pārbaudes mērķi, raksturu un iemeslu.
5.8 Psihologs nedrīkst izmantot savas profesionālās attiecības ar klientiem (tai skaitā bērniem, pusaudžiem) vai pētījma objektiem personīgos nolūkos (piemēram, lai gūtu sev kādas priekšrocības). Profesionālās darbības procesā iegūto informāciju psihologs nedrīkst izmantot savās intersēs vai kādas trešās personas interesēs, kā arī to nedrīkst izmantot klienta ietekmēšanai.
5.9 Psihologs mēģina sazināties klientam saprotāma valodā.

6. Psiholoģiskās izpētes nosacījumi.
6.1 Psihologs ir atbildīgs par testu materiāla noslēpumu un novērtējuma tehniku, interpretācijas neizpaušanu.
6.2 Psihologam, lietojot profesionāli pārbaudītus testus, ir jāievēro testa izmantošanas nosacījumus. Testu rezultātus interpretē atbilstoši vispāratzītiem standartiem vai aptuveniem normatīviem, ja šo testu standartizācija vēl nav izdarīta.
6.3 Psihologs nedrīkst pieļaut kļūdainu datu novērtējumu un interpretāciju. Psihologs ir atbildīgs par testa rezultātu novērtējumu, kā arī viņam jāspēj pamatot sava izvēlētā testa lietošanas lietderību.
6.4 Psihologs cenšas nepieļaut, ka testus lietotu nepietiekoši sagatavoti vai nekvalificēti cilvēki (neprofesionāļi).
6.5 Pētījumu plānošana sevī ietver psihologa atbildību par iespējamām zinātniskajām un sociālajām sekām, ieskaitot iespaidu uz personām, grupām un organizācijām, kas tieši un netieši ir saistītas ar pētījumiem. Tas nosaka rūpīgu adekvātu metodiku un personu vai sociālo grupu izvēli.
6.6 Psihologam jāsaņem viennozīmīga piekrišana piedalīties pētījumā no jebkuras zinātniskas programmas (pētījuma) dalībniekiem; ja personas ir nepilngadīgas vai juridiski rīcībnespējīgas, šāda piekrišana jāsaņem no vecākiem vai aizbildņiem. Pētāmajiem jābūt informētiem par mērķiem un pētījuma īpatnībām viņiem saprotamā veidā. Pētāmajam jābūt informētam par jebkuru slēptas novērošanas formu.
Eksperiments nekavējoties jāpārtrauc, ja no pētāmā puses seko negaidīta afekta reakcija. Rodoties jebkādām nevēlamām sekām, psihologam jādara viss to likvidēšanai.
7. Kodekss un tā ievērošana.
7.1 Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas (LPPA) nodibina Ētikas komisiju, kas seko Kodeksa interpretācijai un ievērošanai. LPPA nodrošina ar Kodeksa tekstu visus  profesionālos psihologus, kā arī sabiedriskās un valstiskās organizācijas.
7.2 Par Kodeksa pamatprincipu neievērošanu jāinformē Ētikas komisija. Pēc viedokļu uzklausīšanas notikums jāapspriež komisijā un jāpieņem rekomendācijas; par disciplinārajām sankcijām lemj LPPA kopsapulce.
7.3 LPPA nodrošina savu biedru aizstāvību, ja profesionālajā darbībā viņi sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. Profesionālo noslēpumu glabāšana, psihologa cieņa un neatkarība, pildot šī Kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta.
7.4 Gadījumā, kad savā darbībā psihologs saduras ar pretrunām Kodeksa vai likuma prasībās, tās jārisina ar īpašu atbildību, informējot par to ieinteresētās puses, kā arī Ētikas komisiju.
7.5 Kodekss tiek apstiprināts vai mainīts LPPA kopsapulcē, atbilstoši statūtiem. Tas ir oficiāls dokuments visām Latvijas Republikas juridiskām, fiziskām personām un LPPA biedriem.

Aktualitātes

Emocionāli un uzvedības traucējumi psihiatra skatījumā: normas un patoloģijas robeža (2019) 24.05

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!  REĢISTRĀCIJAS ANKETA

lasīt tālāk

Saruna par Psihologu likumu un Ētikas jautājumiem (2019) 1.06

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!  REĢISTRĀCIJAS ANKETA

lasīt tālāk

LPPA pasākumi maijā (2019) 11.05-1.06

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!

lasīt tālāk

Apmācības seminārs MMPI (2019) 11.-12.05

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!  REĢISTRĀCIJAS ANKETA

lasīt tālāk