Latvijas profesionālo psihologu asociācija
LV RU EN

Ētikas kodekss

 

APSTIPRINĀTS


Psihologu sertifikācijas padomes sēdē 13.12.2018.
ar papildinājumiem 14.03.2019.


Psihologu ētikas kodekss
Izdots saskaņā ar Psihologu likuma 7.panta ceturtās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Psihologs savu profesionālo darbu organizē saskaņā ar Psihologu likumā, šajā
Psihologu ētikas kodeksā (turpmāk – kodekss) un citos normatīvajos aktos
noteikto.
2. Psihologs savā profesionālajā darbā ievēro godīgumu, objektivitāti, vienlīdzību,
neitralitāti un precizitāti, nediskriminē un respektē klienta individualitāti un
intereses.
3. Veicot savu profesionālo darbību, psihologs ir patiess pret klientu, mērķtiecīgi
un zinātniski pamatoti darbojas tikai savas profesionālās kompetences un izvēlētās
profesionālās darbības jomas ietvaros.
II. Vispārējie ētiskie principi
4. Profesionālā atbildība:
4.1. Psihologs ciena un respektē organizācijas, kurā strādā, mērķus, vērtības un
normas, izprot organizācijas darbības specifiku.
4.2. Psihologs ciena un respektē kultūrvidi, kurā viņš darbojas.
4.3. Psihologs nepieļauj interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kad viņa
objektivitāte ir pamatoti apšaubāma.
4.4. Klienta sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga. Izņēmums ir pieļaujams
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tostarp ja klients ir nosūtīts piespiedu kārtā.
4.5. Strādājot ar nepilngadīgajiem, psihologam jāsaņem vecāka vai likumiskā
pārstāvja piekrišana, izņemot Psihologu likumā noteiktos gadījumus. Ja
psihologam ir aizdomas par nepilngadīgā apdraudētību vai vardarbību, psihologs
ziņo bērnu tiesību aizsargājošām iestādēm.
4.6. Psihologs informē klientu viņam saprotamā veidā par plānotajiem
psiholoģiskās izpētes vai konsultēšanas pasākumiem, to iemesliem, mērķiem,
norisi un rezultātiem.
4.7. Psihologs nedrīkst izmantot savas profesionālās attiecības ar klientiem
personīgos nolūkos. Profesionālās darbības procesā iegūto informāciju psihologs
nedrīkst izmantot savās vai trešās personas interesēs.
4.8. Psihologs ir atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātiem. Psihologam
nav jāpakļaujas jebkādai personiskas, sociālas vai organizatoriskas dabas ietekmei
un faktoriem, kas var būt par cēloni viņa zināšanu un prasmju ļaunprātīgai vai
prettiesiskai izmantošanai, kā arī būtu pretrunā ar to personu interesēm, kas
izmantojušas psihologa profesionālos pakalpojumus.
4.9. Ja psihologa vadībā vai pārraudzībā profesionālu darbību veic cits psihologs,
students, darbinieks, citas personas, tad psihologs ir līdzatbildīgs, lai viņas ievērotu
ētikas standartus.
4.10. Psihologs rūpējās par savu garīgo un fizisko veselību un labklājību, lai
personiskas problēmas netraucē viņa profesionālajai darbībai. Ja personiskās
problēmas traucē viņa profesionālajai darbībai ar konkrētu klientu, psihologam
jāvēršas pie psihologa-pārrauga, kā arī jāapsver iespēja pārtraukt sadarbību ar
klientu, iesakot citu psihologu.
4.11 Psihologam ir saistošas ētiskas vērtības un principi, kuri nav minēti kodeksā,
bet ir atzīti attiecīgajā profesionālās darbības vidē.
4.12. Ārpus profesionālo pienākumu pildīšanas psihologs neveic darbības, kuras
grauj psihologa darba vietas un psiholoģijas tēlu vai būtiski apdraud uzticību
psihologa spējai strādāt profesionālo mērķu sasniegšanai vai funkciju izpildei.
5. Kompetence:
5.1. Psihologs darbojas saskaņā ar psiholoģijas zinātnes jaunākajām atziņām,
praksē gūto pieredzi un regulāri pilnveido profesionālo kompetenci.
5.2. Psihologs piedāvā tikai tādus pakalpojumus, kuri atbilst viņa profesionālās
darbības jomai un profesionālai kompetencei, adekvāti novērtē savas zināšanas,
prasmes, pieredzi un sasniegumus.
5.3. Ja psihologs saprot, ka konkrētā uzdevuma veikšanai viņam nav pietiekošu
zināšanu un prasmju, tad viņa pienākums ir ieteikt profesionalitātes ziņā atbilstošu
psihologu vai citu speciālistu.
5.4. Psihologs izvērtē savas profesionālās darbības iespējamos rezultātus un
vienojas ar klientu / pasūtītāju par reāliem sadarbības mērķiem.
6. Konfidencialitāte:
6.1. Psihologs nodrošina visas ar klientu saistītās informācijas konfidencialitāti. Šī
informācija ir viņa profesionālais noslēpums. Informācijas sniegšana var notikt
tikai ar klienta rakstisku atļauju (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus).
Iegūtie materiāli jāglabā drošā, citiem nepieejamā vietā, tostarp ievērojot fizisko
personu datu aizsardzības prasības.
6.2. Citiem psihologiem, citu specialitāšu pārstāvjiem, kā arī citām personām
vajadzīgo informāciju psihologs nodod Psihologu likumā noteiktajā kārtībā.
6.3. Konfidenciālā informācija par klientu var tikt apspriesta tikai profesionālos
nolūkos un tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta problēmas risināšanā,
informējot tās par konfidencialitātes ievērošanas nepieciešamību, iespējami
minimizējot klienta identitātes izpaušanu.
6.4. Ja prakses gadījums tiek publiskots profesionālos nolūkos, tajā skaitā dažādās
mācību formās, publikācijās vai prezentācijās, psihologs nodrošina personas
anonimitāti, tostarp izvērtē nepieciešamību saņemt rakstisku atļauju ar personas
saistītas informācijas izmantošanai.
6.5. Psihologs informē darba devēju, pasūtītāju un klientu par prasībām, kādas
psihologam jāievēro saistībā ar savu profesionālo darbību, tostarp konfidencialitāti.
6.7. Ja psihologa sadarbībā ar klientu piedalās cita persona, tad ir nepieciešama
klienta iepriekšēja piekrišana. Psihologs var veikt savas profesionālās darbības
audio, video vai foto dokumentēšanu tikai ar klienta rakstisku atļauju.
7. Profesionālā izaugsme un profesionālās kompetences pilnveide.
Psihologs seko un respektē jaunākos zinātnes sasniegumus, sistemātiski un regulāri
pilnveido profesionālo kompetenci, piedalās profesionālās darba grupās,
konferencēs utt.
8. Profesionālā sadarbība:
8.1. Psihologs ir koleģiāls un sadarbojas ar radniecīgo profesiju pārstāvjiem,
izprotot radniecīgo nozaru profesionālās kompetences jomas.
8.2. Ja psihologs konstatē kāda cita psihologa neētisku vai neprofesionālu rīcību,
tad vispirms mēģina atrisināt radušos situāciju individuāli, ar konkrēto psihologu.
Ja tas neizdodas par konflikta situāciju informē Psihologu sertifikācijas padomi
(turpmāk – padome).
8.3. Psihologa profesionālo darbību var pārraudzīt tikai psihologs, kas ir ieguvis
psihologa-pārrauga tiesības attiecīgajā profesionālās darbības jomā.
8.4. Psihologs izvērtē nepieciešamību sniegt profesionālo pakalpojumu personai,
kura saņem līdzīgu pakalpojumu no cita profesionāļa. Ja psihologa rīcībā ir
informācija, ka klients saņem līdzīgu pakalpojumu pie cita profesionāļa, tad šāda
pakalpojuma dublēšanās ir novēršama.
8.5. Ja klienta sākotnējais pasūtījums ir psiholoģiskā konsultēšana, tad gadījumos,
kad nepieciešama arī psiholoģiskā izpēte, pēc pieprasījuma to veic un sniedz
rakstisku atzinumu par klienta psiholoģiskās izpētes rezultātiem cits psihologs,
kurš nav bijis iesaistīts klienta konsultēšanas procesā.
Piezīme: minētais, ievērojot bērnu tiesību un interešu prioritātes principu un psihologa darbības
mērķi un specifiku nav attiecināms uz psihologa darbību izglītības iestādē.
8.6. Psihologam jāatturas no cita psihologa sagatavotu dokumentu par klientu
interpretācijas un cita psihologa profesionālās darbības komentēšanas. Ja psihologs
uzskata, ka cita psihologa sagatavotajos dokumentos par klientu vai psihologa
profesionālajā darbībā vērojami profesionālās darbības vai ētikas normu
pārkāpumi, psihologs var vērsties padomē.
8.7. Psihologs izmanto profesionāli atzītas psiholoģiskās izpētes metodes, ievērojot
noteiktās prasības un lietderību, un rezultātus interpretē atbilstoši vispāratzītiem
standartiem un labai profesionālās darbības praksei.
8.8. Psihologs nedrīkst mācīt citu profesiju pārstāvjus psiholoģiskās izpētes metožu
lietošanai.
9.Reklāma un sabiedrības informēšana:
9.1. Psihologs var profesionālā un godīgā veidā reklamēt savu profesionālo
darbību.
9.2. Gadījumā, ja savu profesionālo darbību reklamē nesertificēts psihologs, tad
nepieciešams norādīt, ka psihologs to veic psihologa-pārrauga pārraudzībā.
9.3. Psihologa profesionālās darbības reklāmas saturs nedrīkst būt uzmācīgs un
paust pārākumu pār citiem kolēģiem.
9.4. Psihologs ir tiesīgs informēt sabiedrību par savu darbu, nodrošinot sniegtās
informācijas patiesumu, precizitāti un atbilstību savai kompetencei.
9.5. Psihologs atturas no solījumiem un garantijām par savas profesionālās
darbības rezultātu.
III. Kodekss un tā ievērošana
10.1. Padome apstiprina Psihologu ētikas komisijas (turpmāk – komisija)
personālsastāvu, kas seko kodeksa ievērošanai, piemērošanai un interpretācijai.
10.2. Par kodeksa pamatprincipu neievērošanu jāinformē padome, kas lemj par
jautājumu izskatīšanas deleģējumu komisijai. Komisija pēc saņemto dokumentu,
iesaistīto pušu viedokļu izvērtēšanas, sagatavo atzinumu un rekomendācijas
situācijas risinājumam. Par disciplinārajām sankcijām, ievērojot komisijas
atzinumu, lemj padome.
10.3. Komisijai ir tiesības izteikt viedokli un vērtēt psihologa profesionālo darbību,
ja tas ir nepieciešams psihologam (kura rīcības atbilstība kodeksam tiek vērtēta), ja
psihologs sastopas ar apdraudējumu savā profesionālajā darbībā vai tiek publiski
apšaubīta psihologa profesionālās darbības atbilstība kodeksā noteiktajam, kā arī
pēc pieprasījuma saņemt psihologa rīcībā esošo informāciju un paskaidrojumus.

Aktualitātes

Agneses Zagorskas seminārs 25.04.2023.

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!  REĢISTRĀCIJAS ANKETA Lūdzu aizpildītu reģistrācijas...

lasīt tālāk

Vitas Kalniņas seminārs 08.12.2023

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!  REĢISTRĀCIJAS ANKETA Lūdzu aizpildītu reģistrācijas...

lasīt tālāk

Edmunda Vanaga seminārs 25.10.2023

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu! REĢISTRĀCIJAS ANKETA Lūdzu aizpildītu reģistrācijas anketu...

lasīt tālāk

Vinetas Grīvzas seminārs 25.05.2023.

Lūdzu "klikšķiniet" uz attēla, lai lasītu pilnu pasākuma aprakstu!  REĢISTRĀCIJAS ANKETA Lūdzu aizpildītu reģistrācijas...

lasīt tālāk